Pētījums “Ātrās uzlādes staciju izvietojums uz TEN-T ceļiem”

2014. gada 26. martā, ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 129, tika apstiprināts Latvijas elektromobilitātes attīstības plāns 2014.-2016. gadam. Viens no plāna ieviešanas sākotnējiem elementiem bija noteikt 60 ātro uzlādes staciju izvietojumu uz TEN-T ceļiem kā rezultātā tika izstrādāts pētījums. Tā mērķis bija 60 ātro uzlādes staciju izvietojuma uz TEN-T ceļiem izvērtēšana un to uzstādīšanas labākā risinājuma izstrāde. Uzstādītā mērķa sasniegšanai tika izvirzīti un veikti trīs galvenie uzdevumi:

1)      Noskaidrots elektrotransportlīdzekļu vidējais dienas nobraukums Latvijā un ārvalstīs;             

2)      Noskaidroti elektrotransportlīdzekļu lietotāju populārākie un potenciālie maršruti Latvijā;

3)      Noteiktas tās potenciālās ātro uzlādes staciju atrašanās vietas, kurās stacijas iespējams uzstādīt ar vismazākajām izmaksām, vienlaikus nodrošinot iespējami labāko nacionālā uzlādes tīkla efektivitāti.

60 ātro uzlādes staciju vietu noteikšana un izvērtēšana tika veikta divos posmos. Katrā no tiem vidēji tika izskatītas 90 iespējamās staciju uzstādīšanas vietas, no kurām kopā tika izvēlētas 55 uzstādīšanas prasībām visatbilstošākās. Pētījuma ietvaros tika veikta ārvalstu pieredzes izpēte un Latvijas elektrotransportlīdzekļu (ETL) lietotāju telefonaptaujā noskaidroti esošie un potenciāli izmantojamie maršruti, kā arī ETL lietotāju braukšanas un transportlīdzekļu uzlādes paradumi.  Kopumā š.g. maijā tika aptaujāti 68 jeb 1/3 no Latvijā reģistrēto vieglo un kravas ETL lietotājiem, no dažādiem Latvijas reģioniem.

Aptaujas rezultātā tika noskaidrots, ka ETL lietotāji pārsvarā pārvietojas pilsētu robežās vai novadu teritorijās, jo uzlādes staciju mazā skaita dēļ nav iespējams veikt garākus pārbraucienus.  Visvairāk tiek izmantoti TEN-T ceļu sākuma posmi Rīgas apkārtnē un A2 ceļš, savukārt Rēzeknes apvedceļu (A15) un ceļu Liepāja-Nīca-Lietuva (A11) aptaujātie ETL lietotāji neizmanto (skat. Attēlu Nr. 1).

Attēls Nr.  1. Šobrīd populārākie ETL lietotāju maršruti

 

Ātro uzlādes staciju tīkla paplašināšanas gadījumā uz TEN-T ceļiem visvairāk tiktu izmantots ceļš A2 un A3 to sākumposmos, kā arī A9 posmā Rīga-Liepāja,  P80 posmā Rīga-Koknese, kā arī ceļš A6 posmā Rīga-Daugavpils. Respondentu atbildes liecina, ka visnepopulārākie maršruti būtu A11 ceļa posmā Lietuva-Nīca-Liepāja, A2  - Igaunijas pierobežā un A6 - Baltkrievijas pierobežā. (skat. Attēlu Nr. 2).

Attēls Nr.  2. Nākotnē  populārākie ETL lietotāju maršruti

 

Aptaujas rezultāti liecina, ka ETL lietotāji, kas pārvietojas pilsētu teritoriju administratīvajās robežās, dienas laikā nobrauc mazāk kā 60 km. Savukārt transportlīdzekļiem, kas pārvietojas novadu teritorijās, vidējais dienas nobraukums pārsniedz minētos 60 km. Attēlā Nr. 3 apkopoti dati par aptaujāto ETL lietotāju vidējo nobraukumu vienas dienas laikā.

Lielākā daļa respondentu norādīja, ka  ziemas periodā elektrība tiek patērēta arī auto apsildīšanai, tādēļ ar vienu pilnu uzlādi iespējams nobraukt ne vairāk kā 70 km. Vasaras periodā, kad apsilde nav nepieciešama, maksimālais nobraukums pēc pilnas uzlādes var sasniegt attālumu līdz pat 100-150 km.

Attēls Nr.  3. Vidējais nobraukums vienas dienas laikā


Pētījuma ietvaros tika apskatīta ārvalstu - Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas pieredze elektrouzlādes staciju (EUS) tīklu izveidē, kā arī šo valstu uzlādes tīklu attīstības plāni.

Igaunijā ir uzstādītas 165 CHAdeMO tipa ātrās uzlādes stacijas. Maksimālais attālums starp tām ir 60 km. No 165 Igaunijas uzlādes stacijām 21 stacija ir izvietota 60 km attālumā no Latvijas robežas, tātad šīs stacijas var turpināt vienotu uzlādes tīkla izveidi ar Latvijā plānotajām uzlādes stacijām.

Attēls Nr.  4. Ātrās EUS Latvijas pierobežā

Lietuvā pašlaik ir 2 ātrās uzlādes stacijas, taču līdz 2017. g. uzlādes tīklu plānots paplašināt par 15 stacijām. Lielākā daļa uzlādes staciju tiks izvietotas Viļņa - Klaipēda ceļa posmā. 4 no esošajām un plānotajām EUS Lietuvā atradīsies līdz 60 km attālumā no Latvijas robežas. Pārējo kaimiņvalstu (Baltkrievijas un Krievijas) teritorijās Latvijas pierobežā ātrās uzlādes stacijas nav izvietotas un tās netiek plānots uzstādīt.

Somijā pašlaik ir uzstādītas 12 ātrās uzlādes stacijas ar CHAdeMO uzlādes tipu. Tās visas atrodas valsts dienvidu daļā un ir izvietotas starp trim valsts lielākajām pilsētām (Turku, Helsinkiem un Tamperi) 45-75 km attālumā viena no otras. Uzlādes stacijas pārsvarā  tiek izvietotas degvielas uzpildes staciju teritorijās un kopš 2015. gada uzlāde ir maksas pakalpojums.

Zviedrijā ir 500 lēnās uzlādes stacijas un 100 CHAdeMO un CCS tipa uzlādes stacijas. Lielākā daļa uzlādes staciju ir izvietotas Stokholmā un Malmē. Arī Zviedrijā uzlāde ir maksas pakalpojums.

Pētot citu valstu vidējo ETL nobraukumu, tika noskaidrots, ka lielākais ETL vidējais dienas nobraukums ir Beļģijā un Vācijā - attiecīgi 35 km un 34 km dienā. Igaunijā un Austrijā  tas ir mazāks  - 24 km un 20 km dienā. Aprēķiniem tika izmantoti publiski pieejamie dati par attiecīgo valstu ETL tirgiem, ieskaitot pieejamos pētījumus, kā arī datus no pieejamajām izsoļu un ETL pārdošanas interneta vietnēm. Noskaidrotais ārvalstu ETL vidējais nobraukums un telefonaptaujā iegūtie Latvijas ETL vidējā nobraukuma dati nav salīdzināmi dažādo iegūšanas metožu dēļ.

EUS uzstādīšanai piemērotāko vietu noteikšana un izvērtēšana tika veikta piecos posmos:

  • Ģeogrāfisko vietu izvēle;
  • Piemērotāko vietu izvērtējums atbilstoši 6 līmeņu vietu izvēles matricai;
  • Piemērotāko uzlādes staciju atrašanās vietu izvērtējums, izmantojot alternatīvu novērtēšanas kritēriju matricu;
  • Izvēlēto alternatīvu  novērtēšana izmantojot loģikas kritērijus;
  • EUS uzstādīšanas prioritāšu noteikšana.

Latvijas lielāko pilsētu iekļaušanas izvērtējums elektrouzlādes tīklā tika veikts, analizējot virzienus un ģeogrāfiskās vietas, kuras ir svarīgi ietvert kopējā uzlādes staciju tīklā, lai visas lielākās Latvijas pilsētas būtu sasniedzamas.

Piemērotāko uzlādes staciju vietu izvērtēšana tika veikta, ņemot vērā 6 līmeņu izvēles matricu, kurā katrs no līmeņiem apzīmēja prioritātes statusu vietas piemērotībai EUS uzstādīšanai:

  1. Prioritāte - Lielie degvielas uzpildes staciju tīkli – viena uzņēmuma tīklā iekļautas 7 un vairāk uzpildes stacijas  (Lielākā daļa aptaujāto ETL lietotāju - 77%, norādīja ka priekšroka uzlādes stacijas izvietošanai tiek dota DUS);
  2. Prioritāte -  Valsts un pašvaldību iestādes;
  3. Prioritāte - Mazie degvielas uzpildes staciju tīkli – viena uzņēmuma tīklā iekļautas  6 un mazāk stacijas;
  4. Prioritāte - Ēdināšanas iestādes un veikali;
  5. Prioritāte - Stāvlaukumi uz TEN-T ceļiem;
  6. Prioritāte - Stāvlaukumi tiešā TEN-T ceļu posmu tuvumā.

Katrā no EUS uzstādīšanas punktiem tika piedāvātas vairākas alternatīvas stacijas uzstādīšanai. Katra identificētā alternatīva tika novērtēta, izmantojot alternatīvu novērtēšanas kritēriju matricu. Tā ietver sešus kritērijus, pēc kuriem tika noteikta piemērotākā vieta:

  • Trīs izmaksu kritēriji - elektrotīkla pieslēguma izmaksas, sagatavošanas un  projektēšanas darbu izmaksas, zemes īres maksa 10 gadu termiņā;
  • Trīs funkcionālie kritēriji - attālums līdz TEN-T ceļam, stāvvietu daudzums/kopējā platība, tuvumā esošo publisko vietu skaits.

Paralēli minētajiem vērtēšanas posmiem un kritērijiem, iespējamās uzlādes staciju atrašanās vietas tika vērtētas arī klātienē. Tika ņemti vērā arī veiktās aptaujas rezultāti un ETL lietotāju nosauktie populārākie maršruti un prioritārās vietas.

 

Attēls Nr.  5.  55 staciju kopējās uzstādīšanas izmaksas

Katrai potenciālajai uzlādes stacijas vietai tika izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums, paredzot ka stacija var būt ar jaudu 20 kW un 50 kW. Tika konstatēts, ka lielāko daļu no uzlādes staciju uzstādīšanas izmaksām sastāda ierīkošanas izmaksas (būvprojektu un toprogrāfijas plāna izstrādes un saskaņošanas izmaksas, lietotāja daļas kabeļlīnijas izbūve un elektroietaišu montāžas iz-maksas)  – tie ir attiecīgi 51% 20 kW stacijām un 44% 50 kW stacijām. Nepieciešamās elektro jaudas nodrošinā-šanas izmaksas (saskaņā ar Sadales tīklu aprēķiniem tehniskajos noteikumos) sastāda attiecīgi 22% un 35%, bet pārējo izmaksu daļu sastāda zemes nomas maksa (skat. Attēlu Nr. 5)

 

 

 

 

 Izpētes rezultātā, sākotnēji plānoto 60 uzlādes staciju vietā tika noteiktas 55 ekonomiski izdevīgākās un ETL lietotāju vēlmēm atbilstošākās vietas. Izvēlētais uzlādes staciju skaits un izvietojums pilnībā nodrošinātu nepieciešamo staciju pārklājumu uz TEN-T ceļiem 30 km intervālos. Turklāt tā būtu iespējams izvairīties no nelietderīgas līdzekļu ieguldīšanas saimnieciski un ekonomiski nepamatotu 5 uzlādes staciju izveidē.

Attēlā Nr. 8 parādītas visas paredzētās uzlādes staciju uzstādīšanas vietas. Pirmajā kārtā uzstādāmās 30 uzlādes stacijas ar attālumu 60 km viena no otras, kartē apzīmētas ar atzīmēm zilā krāsā. Otrajā posmā uzstādāmās 25 stacijas, kas nodrošinās staciju izvietojumu visā tīklā ar 30 km intervālu, kartē apzīmētas ar atzīmēm dzeltenā krāsā. Norādītie skaitļi apzīmē stacijas uzstādīšanas prioritāti attiecīgajā posmā. Ja izvērtējuma gaitā divas vietas ir saņēmušas vienādu novērtējumu gan pēc aptaujas rezultātiem, gan vērtēšanas kritērijiem,  tad uzstādīšanas prioritātes šīm vietām ir vienādas.

 

Attēls Nr.  8. Staciju uzstādīšanas vietas un to prioritātes

Pētījuma ietvaros tika veikta arī SVID analīze 30 un 60 uzlādes staciju tīkla izveidei. Tika secināts, ka 30 uzlādes staciju tīkla uz TEN-T ceļiem galvenās stiprās puses būtu galveno reģionu centru ietveršana un mazāks resursu patēriņš EUS izvietošanai mazapdzīvotās un ETL uzlādei reti izmantojamās vietās. Šāda tīkla vājās puses būtu ierobežota pārvietošanās pa TEN-T ceļiem tuvu esošajiem reģionālajiem ceļiem un iespējama rindu veidošanās situācijās, kad uzlādi vienlaicīgi vienā stacijā vēlētos veikt divi vai vairāki ETL.

Galvenās 60 uzlādes staciju tīkla stiprās puses būtu iespēja pārvietoties pa TEN-T ceļam tuvu esošajiem reģionālajiem ceļiem, potenciāli mazākas rindas pie EUS. Tīkla vājās puses būtu iespējama nepamatota uzlādes staciju izvietošana vietās, kuras ETL izmanto reti, tikai tāpēc, lai iegūtu vienmērīgu pārklājumu visos TEN-T posmos un 5 EUS nelietderīga uzstādīšana, jo pilnvērtīga staciju pārklājuma nodrošināšanai uz galvenajiem valsts ceļiem pilnībā pietiek ar 55 stacijām.

Apkopojot pētījuma rezultātus, galvenie secinājumi, kas jāņem vērā plānojot un uzstādot uzlādes stacijas, ir:

  1. Maksimālajam attālumam starp uzstādītajām elektrouzlādes stacijām jābūt ne lielākam par 60 km;
  2. Plānoto 60 staciju vietā vienmērīgu EUS tīkla pārklājumu varētu nodrošināt ar 55 uzlādes staciju uzstādīšanu. Lielāka skaita EUS izvietošana nav ekonomiski un saimnieciski pamatota. 55 stacijas (30 pirmajā kārtā un 25 otrajā) pilnībā nodrošinātu EUS tīkla izveidi ar staciju izvietošanas intervālu 30 km.
  3. Visnoslogotākie ceļu posmi uz TEN-T ceļiem pašlaik ir Rīgas apkārtnē. Paplašinot elektrouzlādes staciju tīklu visā Latvijā, populārākie elektrotransportlīdzekļu lietotāju maršruti būtu autoceļi A2 Rīga – Sigulda, A9 Rīga – Liepāja, A6 Rīga – Daugavpils, P80 Rīga - Koknese;
  4. Vispiemērotākās elektrouzlādes staciju uzstādīšanas vietas ir stāvlaukumi un citas sabiedriskas vietas salīdzinoši lēto izmaksu dēļ, kā arī veiktajā ETL lietotāju aptaujā visvairāk norādītās vietas - degvielas uzpildes stacijas, tajās piedāvāto pakalpojumu  un darba laika dēļ.

 

 

Mūsu kontakti

  • Rīga, S.Eizenšteina iela 6, Rīga, LV-1079
  • This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.
  • +371 67025766