Vectrix saņēmis Eiropas „e-Scooter of the Year” balvu par diviem elektriskajiem skūteriem, kam autonomija ir līdz pat 120km: VX-1 Li / Li + un VX-2.
Vectrix VX-1 Li un VX-1 Li + ir jaunākās paaudzes Vectrix. Tie darbojas, attiecīgi, ar 3.8kWh un 5.4kWh litija akumulatoru un sasniedz maksimālo ātrumu 110 km/h.

Mopēds VX-2 ir jauns Vectrix modelis un ir konstruēts braucieniem apdzīvotās vietās: VX-2 maksimālais ātrums ir 45km /h.

4. sezona beidzās ar nepilnu 6000km kopējo nobraukumu. Tātad ar akumulatoru komplektu,
kas darbojās kopš 2007.gada, ir nobraukti 6000km.
Septembrī autonomija ar vecajiem akumulatoriem bija 20km. Pamēģinot vecos akumulatorus pēc ziemas, autonomija bija ap 10km.

Gatavojoties 5.sezonai šogad:

• uzliku jaunus akumulatorus, ko nopirku Rīgā – komplekts 132Ls;
• nomainīju aizmugurējā riteņa riepu – 10Ls;
• nomainīju divus gultņus zobsiksnu pārvadā – 10Ls.

Pēc akumulatoru nomaiņas autonomija atkal kā rakstīts pasē – līdz 40km. Visi mopēda mezgli darbojas bez atteikumiem.

Arnis

Jau labu laiku pieejams ir ne tikai ar cilvēka muskuļiem, bet arī ar elektromotoru darbināms velosipēds. Latvijas Ceļu satiksmes likumā noteikts: “Velosipēds var būt aprīkots ar elektromotoru, kura jauda ir ne lielāka par 0,25 kW.” Šāda elektromotora jauda ir līdzvērtīga trenēta velobraucēja vidējai jaudai.

Viss raksts:
http://www.aprinkis.lv/rubrikas/bizness/422618/

Jau gadiem ilgi elektromotors ir vienīgais dzinējs tādos transporta līdzekļos kā tramvajs, trolejbuss un elektrovilciens. Tam ir plašs pielietojums arī salikumā ar dīzeļģeneratoru: dīzeļģenerators ražo elektroenerģiju elektromotoram, kas griež kuģa dzenskrūvi vai riteņus kravas automašīnām. Vieglajos automobiļos elektromotors tiek izmantots jau kopš auto vēstures sākuma – līdz pat 20. gadsimta 20. gadiem elektromobiļi sekmīgi attīstījās paralēli iekšdedzes dzinēju automašīnām. Arī vēlāk autorūpnīcas laiku pa laikam nelielā skaitā izgatavoja elektromobiļus, piemēram, «Rīgas autobusu fabrika» pagājušā gadsimta 70. gados konstruēja un izgatavoja elektrodzinēja mikroautobusus, savukārt Krievijas autorūpnīca izgatavoja vieglos elektromobiļus VAZ-2801. Tagad aizvien populārāki kļūst arī citi elektrotransporta veidi.

Viss raksts:
www.videsvestis.lv/content.asp?ID=133&what=52

Mīts Nr. 1 – Latvijā nepietiek saules
Saulaino dienu skaits gadā Latvijā patiešām ir mazāks nekā Spānijā vai Grieķijā. Bet jaunās paaudzes PV paneļi – plānās plēves tehnoloģijas – spēj efektīvi izmantot ne tikai tiešo, bet arī izkliedēto saules starojumu. Inženieri, projektējot saules elektrostacijas, runā nevis par saulaino dienu skaitu gadā noteiktā vietā, bet par saules radiācijas līmeni uz 1 m2. Un šis rādītājs ir atkarīgs ne tikai no platuma grādiem, bet arī no klimatiskajiem apstākļiem. Pārsteidzoši, bet vidējais saules radiācijas līmenis Latvijā uz 1 m2 virsmas ar optimālo leņķi 37° pret dienvidiem ir 1180 kWh, bet Vācijā – 1157 kWh. Tātad Latvijā ir vairāk saules nekā vidēji Vācijā.
Viss raksts : www.videsvestis.lv/content.asp?ID=134&what=40