Vai mums ir atlicis laiks? (6)

Lai saglabātu līdzsvaru pasaulē, vidējā gaisa temperatūra nedrīkst paaugstināties vairāk kā par 1,5-2 grādiem. Tādējādi oglekļa dioksīda (CO₂) emisijas uz vienu cilvēku nedrīkst pārsniegt 3,8 tonnas gadā. Latvijas oglekļa dioksīda emisijas pašlaik pārsniedz šo noteikto robežslieksni, sasniedzot 4,1 tonnu CO₂ uz cilvēku gadā.

 Speciālisti no  Pasaules Dabas fonda sarēķinājuši, ka vislielāko kopējo CO₂ emisiju apjomu Latvijā rada mājoklis (apkure, elektrība, siltais ūdens) - 1,53 t CO₂ uz cilvēku gadā. Nākamais būtiskākais CO₂ emisiju avots ir transports (1,05 t CO₂ uz cilvēku gadā) un pārtikas ražošana (1,03 t CO₂ uz cilvēku gadā).

Ja pēdējo desmit gadu laikā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas no pārtikas ražošanas ir palikušas nemainīgas un mājokļa radītās emisijas pat samazinājušās, tad transporta radīto SEG emisiju apjomi ir tikai auguši, sasniedzot 26% no kopējā apjoma uz vienu cilvēku (skat. diagrammu).

Savukārt pilsētās automašīnu radītais CO₂ izmešu apjoms sastāda ap 40% no kopējā CO₂ izmešu daudzuma pilsētās. CO₂ ir būtiskākā siltumnīcefekta gāze, taču bez tās automašīnu izmeši satur arī citus ķīmiskos savienojumus, kas  atstāj graujošu iespaidu uz cilvēka veselību.

Turklāt minētie 40%, līdzīgi kā „slimnīcas pacientu vidējā temperatūra”, nepilnīgi raksturo automašīnu radīto ķīmisko izmešu ietekmi uz cilvēkiem. Skaidrs, ka automašīnu izplūdes gāzu „pienesums” satiksmes tuvumā esošo cilvēku plaušām ievērojami pārsniedz vidējos 40%.

Viens no tehnoloģiskajiem risinājumiem automašīnu SEG izmešu samazinājumam un pilsētas vides gaisa kvalitātes uzlabošanai ir elektromobīļi (EM). EM, tāpat kā trolejbusi un tramvaji, nerada izmešus to darbības vietā. EM ir videi draudzīgāki arī tāpēc, ka elektromotors daudz pilnīgāk, salīdzinot ar iekšdedzes dzinēju, izmanto tam pievadīto enerģiju. Tādējādi, EM kustības nodrošināšanai (elektrības ražošanai), salīdzinot ar iekšdedzes dzinēja auto, tiek radīts mazāk CO₂.

Šobrīd nav praktiskas alternatīvas EM, kā bezizmešu individuālajam transportlīdzeklim, jo:

•               ūdeņraža automobīļi līdz ražošanas konveijeram joprojām nav nonākuši;
•               automobīļi, kas tiek kustināti ar saspiesta gaisa palīdzību, vēl meklē savu ceļu pie lietotājiem;
•               biodegvielas izmantošana uzskatāma par pagaidu risinājumu ar ierobežotu vides aizsardzības efektu.

Tātad, ja jau šobrīd vēlamies vai uzskatām par nepieciešamu attīstīt bezizmešu automašīnu pielietojumu, tad EM ir vienīgais pieejamais risinājums. Vai mums ir atlicis laiks citu risinājumu gaidīšanai?

Sagatavoja: Arnis Bergs

Izmantotie materiāli:
1)      Anitra Tooma „Ar klimata kalkulatoru pret pārmērībām” (www.videsvestis.lv)

2)      „Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības” valdes priekšsēdētājs Arnis Bergs „Vai elektromobīlis ir labākais risinājums vides aizsardzībai?”