Apzinot riteņbraucēju organizāciju viedokļus un ņemot vērā portāla Velorīga.lv lasītāju iesūtītos komentārus, Latvijas Riteņbraucēju apvienība sagatavojusi un nosūtījusi CSDD atzinumu par valdības plānotajiem grozījumiem Ceļu Satiksmes noteikumos (CSN).
Riteņbraucēji iebilst pret CSN grozījumu autoru ieceri atļaut specializētajiem tūristu transportlīdzekļiem neierobežoti pārvietoties pa veloceliņiem. Savu izmēru dēļ specializētie tūrisma transporta līdzekļi – pasažieru autovilcieni – var būtiski traucēt satiksmi uz veloceliņiem.
Tāpat nav pieņemams ierosinājums noteikt, ka diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, velosipēda vadītājam jābūt tērptam apģērbā ar iestrādātiem gaismu atstarojošiem elementiem. Prasība faktiski paredz obligātu atstarojošās vestes lietošanu vai speciāla apģērba iegādi braukšanai ar velosipēdu, kas pašreizējā ekonomiskajā situācijā lauku reģionos nav īstenojama. Turklāt grozījumu autori nav definējuši, kādām prasībām jāatbilst „iestrādātiem gaismu atstarojošiem elementiem”. Latvijas Riteņbraucēju apvienība uzskata, ka jābūt iespējai lietot arī pie apģērba piestiprināmus, piekarināmus atstarotājus.
Pozitīvi vērtējams fakts, ka Ceļu satiksmes noteikumos turpmāk paredzēts skaidri definēt, ka velosipēdisti var braukt arī pa gājēju pārejām. Tomēr no satiksmes drošības viedokļa būtu precizējams ar kādu ātrumu atļauts ar velosipēdu šķērsot gājēju pāreju. Valdībā skatāmo CSN grozījumu autori ierosina noteikt, ka šķērsot brauktuvi pa regulējamu gājēju pāreju velosipēdisti drīkstētu ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu, pie kam velosipēda vadītājam pirms gājēju pārejas šķērsošanas laicīgi jāsamazina braukšanas ātrums. Prasība ir ļoti nenoteikta, jo gājēju ātrums ir atšķirīgs. Lietderīgi būtu noteikt, ka gājēju pāreju velosipēdisti var šķērsot, iepriekš pārliecinoties par šāda manevra drošību.
Riteņbraucēji iebilst pret normu, kas aizliedz ar velosipēdu pārvietoties pa ceļu, ja tam blakus atrodas velosipēdu ceļš. Nav precīzi nodefinēts, kas ir „blakus”. Turklāt, ceļu un velosipēdu ceļu trajektorijas ne vienmēr sakrīt, tāpēc šis princips būtu formulējams kā ieteikums.
Kā nepamatota barjera uzņēmējdarbībai velosipēdistu skatījumā ir priekšlikums noteikt, ka velosipēdu, kas izgatavoti pasažieru pārvadāšanai un tiek izmantoti komercpakalpojumu sniegšanai, izmantošanas nosacījumus un kustības maršrutu, izvērtējot tā sabiedriskās nepieciešamības un drošības kritērijus, nosaka attiecīgā pašvaldība.
Viesturs Silenieks,
Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs
Rīga, Jēkabpils 19a, LV-1019
info@bicycle.lv
www.divritenis.lv
