jaunumi

Autors: Kursors.lv

Nissan beidzot paziņojis, ka noslēdzies autonoma Leaf modeļa ceļojums cauri visai Lielbritānijai. Faktiski Nissan Leaf HumanDrive projekta ietvaros esot finišējis jau 2019. gada pašās pēdējās dienās, bet par to paziņots tikai tagad.

Autonomais Nissan Leaf visus 370 kilometrus pieveicis bez cilvēka palīdzības stūrēšanā. Turklāt izvēlētais maršruts ietvēris arī mazākus ceļu, ceļus bez horizontālā apzīmējuma, apļveida kustības un citus pārbaudījumus. Nissan ar HumanDrive Leaf ceļojumu atzīmējis 30 mēnešu darbu, kas ieguldīts autonomu auto tehnoloģiju izveidē.

Nissan gan uzreiz atzīmējis, ka HumanDrive Leaf sasniegums nebūt nenozīmē, ka drīzumā katram būs iespēja iegādāties autonomu automašīnu. Nissan izstrādātā programmatūra šobrīd pat neparedz iespēju automašīnai uz lielceļa ar vairākām joslām izmantot kādu citu joslu apsteigšanas manevram. Ražotājs sola, ka Nissan modeļos drīzumā varētu parādīties ProPilot Assist sistēma, kas ļaus neturēt rokas uz stūres kādu noteiktu laika sprīdi.

Pagājušajā vasarā Kristaps dabūja izbraukties ar šobrīd aktuālo Nissan Leaf e+ elektroauto un zemāk vari noskatīties video par viņa iespaidiem.

Amerikāņu elektromobiļu ražotājs "Tesla" prezentējis savu pirmo pikapu, kas radikāli atšķiras no amerikāņiem pierastajiem "Ford", "Chevrolet" un "Dodge RAM". Elektriskajam "Tesla" pikapam "Cybertruck" ir neparastas formas virsbūve, kas izgatavota no "SpaceX" raķešu materiāliem. Turklāt pikaps ir ļoti dinamisks – paātrinājums no vietas līdz 100 km/h tam aizņem tikai trīs sekundes.

"Tesla Cybertruck" virsbūve ir no augstas izturības tērauda, kas spēj aizturēt šāvienus pat ar deviņu milimetru patronām. Tāpat virsbūvei neveidosies buktes – prezentācijas pasākumā pikapa durvis tika dauzītas ar milzīgu veseri, neatstājot nekādas pēdas.

Arī stikli pikapam esot "bruņoti" – no polimēru kompozītmateriāla "Tesla Armor Glass". Tomēr ar šo stiklu izturību "Tesla Cybertruck" prezentācijā gan sanāca misēklis – pret tiem meta metāla lodi, bet stikli saplaisāja, lai arī izstrādātāji sākotnēji apgalvoja, ka ar tiem nekas nenotiks.

"Tesla Cybertruck" pikaps ir sešvietīgs – ar sēdvietu formulu 3+3. Kā jau amerikāņu pikaps, tas ir gabarītos diezgan iespaidīgs – tā kopgarums ir gandrīz seši metri (5,89 m). Pikapa kravas nodalījuma ietilpība ir 2,8 kubikmetri (zem pārsega) un tam ir arī atvāžams aizmugurējais borts. "Tesla" pikapa kravnesība ir 1,6 tonnas, un atkarībā no modifikācijas "Cybertruck" spēs vilkt 3,4 līdz 6,4 tonnu piekabi.

Elektriskā pikapa interjers ieturēts tipiskajā "Tesla" minimālisma stilā – tam nav tradicionālā mērinstrumentu paneļa, bet visu funkciju vadība ir pieejama caur 17 collu skārienjutīgo ekrānu. Līdzīgi kā citiem "Tesla" jaunākajiem modeļiem arī "Cybertruck" pikapam šis ekrāns ir novietots horizontāli.

 

"Tesla Cybertruck" būs pieejams kāda no trim modifikācijām, par kurām autoražotājs pagaidām detalizētāku informāciju nesniedz. Zināms vien tas, ka bāzes versijā paredzēts viens elektromotors un aizmugurējo riteņu ass, kas nodrošinās 6,5 sekunžu paātrinājumu līdz 60 jūdzēm stundā (97 km/h), kā arī 177 km/h maksimālo ātrumu. Vislētākā "Cybertruck" modifikācija bez atkārtotas akumulatoru uzlādes spēšot nobraukt līdz 400 km distanci un maksās no 39 900 ASV dolāru (36 161 eiro).

Pilnpiedziņas pikapam būs divi elektromotori (pa vienam uz katras no riteņu asīm), šādā versijā "Tesla Cybertruck" maksās no 49 900 dolāriem (45 126 eiro). Līdz 100 km/h elektriskais pilnpiedziņas pikaps paātrināsies 4,5 sekundēs un maksimāli sasniegs 193 km/h. Šī modifikācija bez atkārtotas akumulatoru uzlādes nobraukšot līdz 480 km distanci. Savukārt visdārgākajā versijā pikaps ar pilnu uzlādi nobraukšot līdz 800 km.

Kompānijas "Tesla" vadītājs Īlons Masks sola "Tesla Cybertruck" ražošanā ieviest līdz 2021. gada beigām. Jau šobrīd ikviens interesents var sev rezervēt elektrisko pikapu, iemaksājot 100 dolāru (90 eiro) depozītu.

Avots: Delfi Auto: https://www.delfi.lv/auto/modelu-jaunumi-testi/tesla-prezentejusi-kosmiskas-formas-elektrisko-pikapu.d?id=51661941

2019. gada 4. novembrī Volkswagen oficiāli sāka ID.3 modeļa sērijveida ražošanu. Vācijas kanclere Angela Merkele un Volkswagen grupas vadītājs Herberts Dīss bija klātesoši, kad no ražošanas līnijas noripoja jaunās elektrisko automobiļu paaudzes pirmā automašīna – balta ID.3. Volkswagen Group līdz 2028. gadam plāno pasaulē pārdot aptuveni 22 miljonus elektrisko automobiļu, tādējādi veicinot šī segmenta izaugsmi. Investējot vairāk nekā 1,2 miljonus eiro, pirmo reizi liela automobiļu ražotne tiek pilnībā pārveidota e-mobilitātei. Paredzēts, ka Cvikavas ražotnē Vācijā nākamgad jau tiks saražoti aptuveni 100 000 elektrisko automobiļu. Sākot no 2021. gada, katru gadu tiks saražoti līdz pat 330 000 elektrisko automobiļu, padarot šo par Eiropā lielāko un efektīvāko elektroauto ražotni, kas būs arī pilnībā CO2 neitrāla.

"ID.3 sniegs svarīgu ieguldījumu e-mobilitātes panākumiem. Šis modelis padara videi draudzīgu, individuālu mobilitāti pieejamu miljoniem cilvēku un ir pagrieziena punkts mūsu uzņēmumam, lai līdz 2050. gadam mēs kļūtu par klimata pārmaiņu ziņā neitrālu kompāniju," ceremonijā Cvikavas ražotnē sacīja grupas vadītājs Herberts Dīss.

ID.3 ir balstīts uz pilnīgi jaunas modulārās elektromobiļu konstrukcijas sistēmas (MEB). Tādējādi ID.3 spēj ar vienu akumulatoru uzlādi nobraukt lielu attālumu, tam ir ļoti plašs interjers un piemīt īpaša dinamika. ID.3 Latvijas tirgū nonāks 2020. gada vasarā un tā pamata versijas cena būs zem 30 000 eiro. Jau vairāk nekā 35 000 klientu visā Eiropā ir rezervējuši ID.3 un veikuši pirmo iemaksu.

ID.3 nosaka jaunus ilgtspējības standartus – ražošana ir oglekļa emisiju neitrāla, kas nozīmē, ka automobiļi klientiem tiek piegādāti, neradot negatīvu ietekmi uz vidi. Piemēram, ID.3 akumulatoru ražošanai tiek izmantota tikai videi draudzīga enerģija. Kopumā automašīnas dzīves ciklā – tieši automašīnu piegādē no rūpnīcas – rodas neliels daudzums kaitīgo emisiju, no kurām vēl šobrīd nav pilnībā iespējams izvairīties, bet uzņēmums tās kompensē ar investīcijām klimata projektos. Volkswagen ir radījis pirmo cenas ziņā izdevīgo un pieejamo elektroauto, kas ir videi draudzīgs visā dzīves cikla laikā, jo nerada CO2 emisijas gan ražošanas, gan ekspluatācijas procesā, ja klients veic uzlādi ar videi draudzīgā veidā iegūtu elektrību.

bilde

Saskaņā ar 2016. gada 11. aprīlī noslēgto vienošanos par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta Nr. 4.4.1.0/16/I/001 “Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidošana” īstenošanu, CSDD veic nacionālā līmeņa uzlādes staciju tīkla izveidošanu.

Šobrīd norisinās elektromobiļu ātrās uzlādes staciju uzstādīšanas vietu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo elektropieslēgumu būvprojektu izstrāde, ko veic iepirkumu procedūras rezultātā izvēlēts uzņēmums SIA “Kellme Engineering”. Pēc būvprojektu izstrādes tiks uzsākta iepirkumu procedūra par uzlādes staciju uzstādīšanas vietu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo elektropieslēgumu izbūvi. Atbilstoši faktiskai projekta īstenošanas gaitai plānots, ka 2020. gadā tiks uzstādītas 40 elektromobiļu ātrās uzlādes stacijas, kas atradīsies reģionālo ceļu tīklā un papildus apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu virs 5000.

No 2018. gada jūlija CSDD nodrošina ERAF projekta ietvaros uzstādīto elektromobiļu ātrās uzlādes staciju tīkla darbību, ar 70 ātrās uzlādes stacijām uz valsts galvenajiem autoceļiem (TEN-T ceļiem) vai tiešā to tuvumā un lielākajās apdzīvotās vietās. Rezultātā klientiem tiek nodrošināti augstas kvalitātes mobilitātes pakalpojumi, par kuru pieejamību informācija ir redzama tiešsaistes režīmā e-mobi aplikācijā un mājas lapā.  

Jau šobrīd projekta pirmajā kārtā uzstādītās uzlādes stacijas dod iespēju elektromobiļu lietotājiem pārvietoties lielā daļā Latvijas teritorijas. Dati par uzlādes staciju izmantošanu liecina, ka elektromobiļi tiek izmantoti arī tālākos braucienos, jo uzlādes stacijas tiek lietotas visā Latvijā, ne tikai Rīgā un tās apkārtnē, kur elektromobiļu koncentrācija ir vislielākā. Pateicoties izveidotajām uzlādes stacijām ir straujāks elektromobiļu skaita pieaugums, kas šobrīd sastāda apmēram 40% gadā. Uz 2019. gada 1.decembri Latvijā ir reģistrēti 655 elektromobiļi.

Kopumā ERAF līdzfinansēto projektu paredzēts īstenot līdz 2021.gada beigām, izbūvējot vienmērīgu elektromobiļu ātrās uzlādes staciju tīklu visā Latvijas teritorijā. 

Elektroauto var uzskatīt par vienu no modes tendencēm, taču automīļiem bieži vien rodas jautājums – vai šī mašīna ir piemērota visiem? Ar ko tā atšķiras no ierastajām mašīnām? Kas jāņem vērā, apsverot elektromobiļa iegādi?

“Par elektromobiļu iegādi cilvēki aizdomājas vairāku iemeslu dēļ – benzīns un dīzeļdegviela kļūst aizvien dārgāki, elektroauto lietotājiem ir pieejami nodokļu atvieglojumi un citas priekšrocības. Cilvēki arī vēlas pielikt roku apkārtējās vides saudzēšanā. Mēs redzam, ka klientu interese palielinās ar katru dienu, taču neskaidru jautājumu joprojām ir daudz,” stāsta BMW oficiālā pārstāvja “Inchcape Motors Latvia” produktu speciālists Mārtiņš Geršmanis.

Lai skaidrotu elektromobiļu tehniskās īpatnības, “Inchcape Motors Latvia” ir apkopojusi atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem par elektroauto izmantošanu.

Kādas ir atšķirības starp “tīru” elektromobili, “plug-in” hibrīdauto un hibrīdauto?

Elektromobilis ir aprīkots ar elektromotoru un litija – jonu akumulatoru, kuru var uzlādēt, pieslēdzoties elektrotīklam vai nu īpašās uzlādes stacijās, vai arī mājās. Hibrīdauto ir aprīkoti gan ar elektromotoru, gan arī ierasto, fosilajai degvielai paredzētu motoru. “Plug-in” versijas gadījumā akumulatoru ir iespējams papildus uzlādēt no ārējā avota, “parastajam” hibrīdauto tādas iespējas nav, akumulators lādējas no degvielas motora darbības un reģeneratīvās bremzēšanas.

Kura mašīna ir lētāka: elektroauto vai parastā mašīna?

Nenoliedzami, elektromobiļa cena ir augstāka, jauni elektroauto maksā robežās no 33 000 EUR līdz 185 000 EUR, taču to uzturēšana ir lētāka, nekā automašīnām, kas aprīkotas ar benzīna vai dīzeļdegvielas motoru. Lielākie ietaupījumi saistās ar degvielas un servisa izmaksām.

Elektroauto īpašniekiem Latvijā ir pieejami vairāki labumi: nav jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, Rīgā nav jāmaksā par “Rīgas satiksmes” stāvvietām, ar elektroauto var braukt pa sabiedriskā transporta joslām. “Ja jauns elektromobilis tiek pirkts līzingā, tad faktiski vienīgās izmaksas ir līzinga maksājumi un enerģijas uzpilde,” uzsver Geršmanis.

Kā ir ar uzlādi? Cik plašs ir tīkls?

Elektromobiļa akumulatoru var uzlādēt gan publiski pieejamajos tīklos, gan arī mājās (privātmājā, daudzdzīvokļu māju autostāvvietā) vai darbā. Tehniski uzlāde ir pavisam vienkārša – jāpievieno auto elektroenerģijas tīklam, izmantojot adapteri un standarta kontaktligzdu. Jāņem vērā, ka akumulatora uzlādei būs nepieciešams zināms laiks.

Latvijā darbojas nu jau divi publiskās uzlādes punktu tīkli – CSDD uzturētais “e-mobi” tīkls un “Latvenergo” uzturētais “Elektrum” tīkls. Abos kopā ir pieejamas 78 uzlādes stacijas.

Cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai uzlādētu elektromobiļa akumulatoru?

Uzlādes laiks būs atkarīgs gan no akumulatora ietilpības, gan pieejamās strāvas stipruma, gan arī no uzlādes punkta konfigurācijas. Vislēnāk elektroauto akumulators uzlādēsies, pieslēdzoties pie parastā elektrības tīkla. Pilna uzlāde var ilgt līdz pat 12 stundām.

Publiskajos uzlādes punktos, kuros tiek izmantota ātrā uzlāde, 80% akumulatora var uzlādēt aptuveni 20 – 40 minūšu laikā. Vienlaikus energoresursu tirgotāji pasaulē attīsta arī superātru uzlādi, kas ļaus uzlādēt 80% akumulatora tikai desmit minūtēs. 

Cik tālu var nobraukt ar vienu uzlādi?

Lielā mērā tas ir atkarīgs no elektromobiļa akumulatora ietilpības un šofera braukšanas stila. Būtiska nozīme ir arī laika apstākļiem un ceļu reljefam. Vispārinot var teikt, ka ar budžeta klases elektroauto ar vienu uzlādi vidēji var nobraukt 160 – 200 kilometrus, savukārt ar citiem – vidēji no 300 līdz pat 500 kilometriem. Viens no Latvijā populārākajiem elektromobiļiem - BMW i3 - ar vienu uzlādi spēj nobraukt 260 km. Nobraucamo attālumu mazinās auksts laiks, kā arī ļoti dinamisks braukšanas stils.

Kas izmaksā lētāk – elektrība vai fosilā degviela?

Nenoliedzami, vissvarīgākā izmaksu pozīcija ir degviela. Elektrība ir daudz lētāka nekā benzīns vai dīzeļdegviela. “Inchcape Motors Latvia” speciālisti aplēsuši, ka elektrības aptuvenās izmaksas ir EUR 2,50 uz 100km Salīdzinājumam – benzīns vai dīzeļdegviela vidēji izmaksā EUR 6,00 uz 100km.

Ideāli, ja ir iespēja elektromobiļa akumulatoru uzlādēt naktīs, jo tad ir zems elektroenerģijas tarifs un uzlāde izmaksās pavisam lēti. “Electrum” publiskās uzlādes stacijas cena par vienu kilovatstundu svārstās no 0,19 eiro/kWh līdz 0,25 eiro/kWh, atkarībā no uzlādes veida. Savukārt “e-mobi” tīklā uzlāde maksā 0,15 eiro par vienu minūti.

Cik ilgi kalpo viens akumulators?

Patlaban ražotāji prognozē, ka viens akumulators varētu kalpot aptuveni desmit gadus. Protams, tā uzlādes ietilpība ar laiku mazinās, tomēr tiek uzskatīts, ka pēc pieciem intensīvas lietošanas gadiem akumulators būs zaudējis aptuveni 20%, bet pēc desmit – aptuveni 60% sākotnējās ietilpības. Tiesa, akumulatoru ražotāji nemitīgi strādā pie uzlabojumiem, savukārt auto tirgotāji prāto par labākajiem otrreizējās tirdzniecības risinājumiem.

Cik lielas ir ekspluatācijas un remonta izmaksas?

Protams, jauniem auto ir nepieciešama regulāra apkope, saskaņā ar ražotāja noteikto grafiku. Svarīgākās dzinēja daļas ir akumulators un elektromotors, tādēļ arī servisa plāni lielākoties ir vērsti uz to apkopi. Elektromotoriem ražotāji piešķir piecu līdz astoņu gadu garantiju, pārējās garantijas ir atkarīgas no ražotāja - sākot no trim gadiem un 95 000 kilometru līdz septiņiem gadiem un 160 000 kilometru. Piemēram, “Inchcape Motors Latvia” iegādājoties BMW automašīnu baterijai dod garantiju 8 gadus vai 100.000 km nobraukumu.

Taču elektromotorā nav eļļas, filtru, tādēļ nav jārūpējas par eļļu maiņu, nav arī līdz šim ierastā sajūga. Tāpat mašīnām ir fiziski mazāk detaļu, tādēļ ir mazāk iespēju, ka kaut kas saplīsīs. Tādējādi ekspluatācijas izmaksas ir zemākas nekā auto ar fosilās degvielas dzinējiem. Britu eksperti aprēķinājuši, ka elektroauto uzturēšana var izmaksāt pat par 60-70% lētāk.

Kā atšķiras izjūtas, braucot ar elektromobili?

Elektroauto ir ārkārtīgi klusi. Tiem ir tikai viens pārnesums uz priekšu un atpakaļgaita, bet reģeneratīvās bremzes samazina ātrumu brīdī, ja atlaižat gāzes pedāli. Elektromobiļi straujāk uzņem ātrumu. Starp citu, ne viens vien apskatnieks “BMW i3” dēvē par vienu no labākajām izvēlēm cilvēkiem, kuriem patīk dinamiska braukšana.

Cik liela ir elektromobiļu ietekme uz vidi?

Svarīgākais – motorā netiek dedzināta fosilā degviela, tādēļ nav izplūdes gāzu, nav arī izmešu. No vienas puses, elektroauto ir drošāki, jo tajos nav viegli uzliesmojošas degvielas, taču bīstama var būt akumulatora aizdegšanās.

Otra lieta, par kuru ir vērts runāt elektromobiļu kontekstā, cik ekoloģiski “tīri” tiek iegūta elektrība, ar ko uzlādē mašīnas akumulatoru, un cik “zaļa” ir pašu mašīnu ražošana. Piemēram, BMW Leipcigas ražotnē, kur top elektromobilis BMW i3, visa izmantotā enerģija ir iegūta no atjaunojamajiem resursiem. Latvijā vairāki elektroenerģijas tirgotāji piedāvā “zaļo” elektrību. Arī “Latvenergo” jaunajās ātrās uzlādes stacijās plāno izmantot tikai “zaļo” elektrību.

“Rezumējot, var teikt, ka elektromobiļu lielākie plusi ir zemas ekspluatācijas izmaksas, ērta braukšana un “zaļš” dzīvesveids. Kā mīnusus var minēt augstākas sākotnējās izmaksas un, salīdzinot ar degvielas uzpildīšanu, ilgāku akumulatora uzlādes laiku,” uzsver “Inchcape Motors Latvia” pārstāvis.

Informāciju sagatavoja: “Inchcape Motors Latvia”

Mūsu kontakti

  • Rīga, S.Eizenšteina iela 6, Rīga, LV-1079
  • This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.
  • +371 67025766