jaunumi

Ir veikts pētījums “Latvijas nacionālā elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju tīkla izveidošanas analīze”, lai izvērtētu Elektromobilitātes attīstības plāna 2014. – 2016. gadam atbilstību šī brīža un prognozētajai situācijai Latvijā, kā arī ETL un to uzlādes infrastruktūras tehnoloģiskajam progresam un inovācijām.

Pētījuma ietvaros veikta aptauja, kurā noskaidrots, ka 91% Latvijas ETL lietotāji vēlas ātrās uzlādes stacijas, lai nodrošinātu akumulatoru baterijas uzlādi pēc iespējas īsākā laika periodā. Tāpat ETL lietotāji atzina, ka šobrīd gandrīz neizmanto ETL tāliem braucieniem, tomēr būtu gatavi to darīt, ja Latvijā tiktu izveidots ērts un vienmērīgs ETL uzlādes staciju pārklājums.

Efektīva, progresīva un inovatīva nacionālā ETL uzlādes tīkla izveidei ieteikts uzstādīt tikai ātrās uzlādes stacijas (jauda vismaz 50 kW) un tās nepieciešams izvietot arī katrā no nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centriem un šo centru savienojošajiem ceļiem.

Iespējamais Latvijas nacionālais ETL ātrās uzlādes tīkls

 

Ar pētījumu un tā rezultātiem iespējams iepazīties ŠEIT.  

Kā informēja Rīgas dome, no 2016.gada 1.jūlija "… elektroautomobiļus, kuriem uzstādīta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme, varēs novietot „Rīgas satiksmes”
apsaimniekotajās autostāvvietās bez maksas, izņemot apakšzemes autostāvvietā K.Valdemāra ielā 5a.  Tas attieksies uz pilnīgi visām zonām, un šim pakalpojumam nebūs laika ierobežojuma
."

 

Līdz ar Rīgas domes lēmumu par bezmaksas stāvvietām, Latvijā ir izveidota vērā ņemama pastāvīga atbalsta programma elektromobiļu, kas reģistrējami ar speciālajām – burti un cipari zilā krāsā – numurzīmēm, pielietojuma paplašināšanai:

  • netiek piemērots transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, kā arī vieglo automobiļu un motociklu nodoklis;  
  • samazināta uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme – 10,00EUR mēnesī;
  • pirmreizējā reģistrācija, kā arī reģistrācija, pirmo reizi saņemot speciālas nozīmes numura zīmes, ir bez maksas;
  • atļauts braukt pa sabiedriskā transporta joslām;
  • Liepājā pašvaldības maksas stāvvietās elektromobiļus atļauts novietot bez maksas;
  • elektromobiļi ir atbrīvoti no iebraukšanas maksas Jūrmalā;
  • bezmaksas stāvvietas Rīgā „Rīgas satiksmes” apsaimniekotajās autostāvvietās.

 

Atbalsta programma elektromobiļu lietošanai Rīgā un Rīgas aglomerācijā ir pietiekama, lai elektromobiļu iegāde būtu ekonomiski pamatota tām privātpersonām un uzņēmumiem, kas pietiekami intensīvi izmanto maksas stāvvietas Rīgā, un kam ir piemērota elektromobiļu specifiskā funkcionalitāte. Lai novērtētu atbalsta programmas turpmākās paplašināšanas lietderību un efektivitāti, Latvijā nepieciešams rast atbildi uz šādiem jautājumiem:

  • kādu labumu sabiedrībai nodrošinās elektromobiļu skaita pieaugums;
  • kādai jābūt elektromobiļu skaita pieauguma dinamikai;
  • vai ar esošo atbalsta intensitāti pietiks, lai sasniegtu nepieciešamo elektromobiļu skaitu?

                     

Rīgas dome atbalstu elektromobiļiem, t.sk., ar ūdeņraža šūnas tehnoloģiju aprīkotajiem, kā nepieciešamu pasākumu automobiļu radītā gaisa piesārņojuma – NO2 un cietās daļiņas PM2.5, PM10, –  samazināšanai pilsētas centrā, formulēja jau „Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā 2011.-2015.” (108.lpp.):  „Noteikt un piemērot izdevīgākus nosacījumus Rīgas centra pašvaldības autostāvvietās elektroautomobiļu,  hibrīdautomobiļu un ūdeņraža automobiļu novietošanai”. 2011.gadā, pēc sarakstes ar biedrību „Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrība”, Rīgas domes preses relīzē tika izteikta gatavība ieviest bezmaksas autostāvvietas elektromobiļiem pēc speciālo numurzīmju ieviešanas. Līdz ar speciālo numurzīmju ieviešanu Latvijā 2016.gadā, nekavējoties sekoja attiecīgais Rīgas domes lēmums.

 

Elektromobiļi nerada gaisa piesārņojumu darbības vietā, tātad arī gājēju, skolu  un  bērnu dārzu tuvumā, tādejādi novēršot draudus cilvēku veselībai, kā arī samazinot ārstniecības izmaksas. Elektromobiļu pielietojums dod iespēju saglabāt Latvijas pilsētas pievilcīgas tūristiem arī sagaidot 2030.gadu, kad ES lielākajos apdzīvotajos centros jāpanāk „…pilsētu loģistiku praktiski bez CO2 emisijām” [1]. CO2 emisijas ir proporcionālas fosilās degvielas patēriņam, un raksturo arī citu, cilvēka veselībai  kaitīgo, automobiļa radīto emisiju apjomu.

 

Elektromobiļu izmantošana sekmē Latvijas mērķa – atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšana transportā vismaz 10% līdz 2020.gadam – sasniegšanu. Būtiski, ka atjaunīgo, tātad Latvijas vietējo, energoresursu izmantošana elektroenerģijas ražošanai un naftas produktu aizstāšana sekmē transporta fosilās degvielas importa, kas ir ap 500 milj. EUR gadā, samazināšanu. Naftas produktu aizstāšana 10% apmērā nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi ap 50milj. EUR gadā novirza iekšējam patēriņam, tādejādi sekmējot tautsaimniecības attīstību un labklājības pieaugumu. Iespēju ar elektromobiļa lietojumu samazināt fosilās degvielas importu, neatkarīgi no elektroenerģijas ražošanas veida un vietas, raksturo maksa par elektroenerģiju, kas nepieciešama braucienam ar elektromobili, ap 3EUR/100km, ņemot vērā reāli sasniedzamo nobraukumu ar vienu uzlādi. Līdzvērtīga dīzeļautomobiļa izmaksas par degvielu ir ap 5EUR/100km,

 

Elektromobiļu izmantošana sekmē siltumnīcas efekta gāzes CO2 emisiju samazinājumu, ņemot vērā pilno ciklu – no enerģijas ieguves līdz pievadīšanai auto riteņiem:

 

  • ES valstu elektroenerģijas ražošanas vidējais rādītājs ir 331g CO2/kWh (ietver visus energonesēju veidus: ogles, kodolenerģiju, vēju, ūdeni u.c.), nodrošinot elektromobiļiem vidējos pilnā cikla izmešus 78g CO₂/km, kas ir divas reizes mazāk kā fosilās degvielas automobiļiem: benzīna automobiļiem – 185g CO₂/km,  dīzeļa automobiļiem – 145g CO₂/km [2];

 

  • Latvijā 2015.gadā 61% no Latvenergo koncerna mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas ir saražota no atjaunīgajiem energoresursiem jeb ir zaļā elektroenerģija, kas kopumā nodrošina elektroenerģijas ražošanas vidējo rādītāju 101g CO₂/kWh [3]. Tātad, ja tiek izmantota „Latvijas elektrība”, elektromobiļa radītās CO₂ emisijas ir 3 reizes mazākas, salīdzinot ar ES valstu vidējo rādītāju.

 

Lai pakāpeniski samazinātu automobiļu radītās emisijas un aizstātu naftas produktus, ES ir pieņemts rādītāja „reģistrēto jaunu automobiļu vidējās emisijas” samazinājuma grafiks, un 2020.gadā nedrīkst pārsniegt 95g CO2/km [4]. Latvijā 2015.gadā sasniegti 137g CO2/km, un, ņemot vērā to, ka fosilās degvielas automobiļu izmešu samazinājums ir sasniedzis tehnoloģisko iespēju galējo robežu, elektromobiļi ar 0g CO2/km var būtiski palīdzēt vidējo emisiju rādītāja sasniegšanai.

 

Piemēru mazu izmešu automobiļu izvēlē Latvijas sabiedrībai rādīs valsts pārvaldes institūcijas, kam ar Ministru kabineta instrukciju Nr.12 „Dienesta vieglo automobiļu iegādes un nomas kārtība” noteikti maksimālie CO2 izmeši:  „… slēdzot automobiļa nomas līgumu vai iegādājoties automobili,  ministrija ņem vērā attiecīgajā gadā maksimāli pieļaujamo ogļskābās gāzes (CO2) izmešu līmeni, kas nepārsniedz…” piem., 2017.gadā 120g CO2/km, savukārt 2020.gadā  – 95g CO2/km. Iepazīstoties ar biedrības „Auto Asociācija” izveidoto M1 un N1 kategoriju automobiļu klasifikatoru [5], redzams, ka fosilās degvielas automobiļi ar izmešiem mazākiem vai vienādiem 95g CO2/km atrodami tikai klasēs „Mini”, „Mazā”, „Kompaktā”,  „Vidējā”, „Mazā apvidus” un „Mazā daudzfunkciju”, turklāt, ļoti ierobežotā izvēlē.

Līdz 2020.gadam laika nav atlicis daudz, un, visticamāk, fosilo degvielu tehnoloģijas nedos iespēju masveidā sasniegt 95g/km. Tas nozīmē to, ka, piem., pildot minēto Ministru kabineta instrukciju, varētu būt jāiegādājas elektromobiļus, t.sk., ūdeņraža šūnu elektromobiļus, kā arī automobiļus aprīkotus ar hibrīda spēka iekārtām.

 

 Latvijā 2014.gadā iegādātie, pamatā ar būtisku Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalstu, 176 elektromobiļi jauno reģistrēto elektromobiļu vidējo izmešu rādītāju „g CO2/km” samazināja par 2%. Lai 2020.gadā Latvijā sasniegtu reģistrēto jauno automobiļu vidējos 95g CO2/km,  jauno automobiļu pārdošanas apjomam pieaugot, līdz 2020.gadam elektromobiļu kopējam skaitam jāsasniedz 5000 (biedrības „Auto Asociācija” aprēķini). Ņemot vērā elektromobiļu, kā jaunas tehnoloģijas, salīdzinoši lielākās iegādes izmaksas un sabiedrības pieredzes paplašināšanai nepieciešamo laiku, visticamāk, ar minēto atbalsta programmu nepietiks 95g CO2/km sasniegšanai līdz 2020.gadam. Ja līdz 2016.gada beigām jauno elektromobiļu iegāde Latvijā neuzrādīs lēcienveidīgu pieaugumu līdz vairāku simtu apjomam, iezīmējot 1000 jauno elektromobiļu turpmāko iegādi katru gadu, sākot ar 2017.gadu ir jāievieš papildus atbalsta mehānismi elektromobiļu iegādei un ekspluatācijai.

 

 

Atsauces

  1. „BALTĀ GRĀMATA Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”, 9.lpp.
  2. State of the Art on Alternative Fuels Transport Systems in the European Union FINAL REPORT, 2015, 18.lpp.
  3. AS „Latvenergo” dati.
  4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa regula 443/2009.
  5. autoasociacija.lv/files/klasifikators/klasifikators.pdf

 

“Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības” valdes priekšsēdētāja Arņa Berga raksts



Latvijas inženiera Andra Dambja konstruētais elektroauto “PP100” leģendārajās Paikspīkas kalnā braukšanas sacensībās “Pikes Peak Internation Hill Climb” š.g. 26. jūnijā uzvarēja elektromobiļu klasē un ieguva otro vietu kopējā ieskaitē.

Sacensībās, kas šogad svinēja savu 100. jubilejas gadu un norisinājās Koloradospringsā, ASV, latviešu konstruēto elektromobili pilotēja pieredzējušais jaunzēlandiešu pilots Rīss Millens. 20 kilometru garā trase ar 156 pagriezieniem tika pieveikta 8 minūtēs un 57 sekundēs, tādējādi labojot savu pērnajā gadā uzstādīto trases rekordu elektromobiļu klasē par 10 sekundēm. Savukārt tuvākais sekotājs šajā klasē – japānis Tetsuja Jamano (Tetsuya Yamano), tika apsteigts par 9 sekundēm.

Pirmo vietu kopējā ieskaitē šogad ieņēma Romēns Dimā (Romain Dumas), kas ar “Honda” automašīnu trasi finišēja pēc 8 minūtēm un 51 sekundes. Trases rekords kopējā ieskaitē vēl jo projām pieder Sebastjēnam Lēbam, kurš to uzstādīja 2013. gadā ar “Peugeot”, finišu sasniedzot pēc 8 minūtēm un 13 sekundēm.

Foto autors: Aldis Zelmenis

No 1.jūlija “Rīgas satiksmes” apsaimniekotajās autostāvvietās elektroautomobiļus var novietot bez maksas.

Jaunā kārtība attiecas uz elektroautomobiļiem, kuriem uzstādīta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme, un tos var novietot “Rīgas satiksmes” apsaimniekotajās autostāvvietās bez maksas, izņemot apakšzemes autostāvvietā K.Valdemāra ielā 5a. Tas attiecas uz pilnīgi visām zonām, un šim pakalpojumam nav laika ierobežojuma.

Diskutējot par bateriju elektromobiļu (tikai vilces akumulators jeb baterija un tikai elektromotors; BEM) pielietojumu, bieži vien tiek aizmirsta automobiļa tehnoloģiju evolūcija un esošā daudzveidība. Savulaik grūti bija pieņemams dīzeļmotora pielietojums vieglajos automobiļos, tomēr samazinātais akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai, kā arī izpratnes veidošanās par nepieciešamību salīdzināt ne tikai automobiļu iegādes cenas, bet arī automobiļu nobraukto kilometru izmaksas, veicināja dīzeļmotora auto popularitātes pieaugumu. Motoru izvēli vieglo automobiļu segmentā Latvijā (41,8% – benzīns, 50,2% – dīzeļdegviela, 7,7% – benzīns un gāze) šobrīd papildina elektromotori, kas ir viens no daudzajiem, paralēli pielietojamiem risinājumiem, atbildot uz atjaunojamo, tātad Latvijā iegūstamo, energoresursu plašākas izmantošanas, gaisa piesārņojuma samazināšanas un globālo klimata pārmaiņu ierobežošanas izaicinājumiem.

Ņemot vērā to, ka Latvijā ir tikai ap 230 BEM, sabiedrības pieredze nevar būt liela, un to, kāda tā ir, precīzi atklāj 2016.gada martā projekta “E-mobilitātes veicināšana Latvijā klimata pārmaiņu novēršanai” ietvaros Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja „Informētība un attieksme pret elektrotransportu” (Aptauja).

Tā kā Aptauja veikta par cilvēkiem mazpazīstamu produktu, Aptaujas rezultāti precīzāk raksturo informētības līmeni, nevis BEM pielietojuma iespējas. Vispārliecinošākie ir tie Latvijas iedzīvotāji, kas jau izmanto BEM, vai iegūst nepastarpinātu informāciju par pieredzi. Aptaujā konstatēts: “Tie iedzīvotāji, kuri pazīst kādu elektromobiļa īpašnieku, daudz biežāk uzskata, ka klimatiskie apstākļi Latvijā ir piemēroti elektromobiļu izmantošanai.” Tātad, ja ir informācija par BEM lietojumu, pat tāds ierobežojums, kā ievērojams papildus enerģijas patēriņš ziemā, Latvijas iedzīvotājiem šķiet pārvarams. Būtiskais, par ko pastāsta BEM lietotājs ir tas, ka nav jāizdod naudu par degvielas iegādi, no kuras līdz pat 70% netiek izlietota automobiļa kustības nodrošināšanai, bet aiziet atmosfēras sildīšanai un trokšņa radīšanai. BEM gadījumā par siltumu jāmaksā tikai tad, kad nepieciešama salona apsilde, un trokšņa nav. Aptauja uzrāda Latvijas iedzīvotāju labu informētību par ziemas apstākļu ietekmi: „40% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka klimatiskie apstākļi Latvijā (it īpaši ziemā) ir piemēroti elektromobiļu izmantošanai”.

Protams, neierastākie BEM lietojumu raksturojošie parametri ir nobraukums ar vienu uzlādi (Autonomija) un nobraukums dienā vai gadā. Aptauja uzrāda, ka 8% no Latvijas iedzīvotājiem apmierina Autonomija līdz 100km, savukārt 30% - no 101 līdz 300km, tātad Autonomija, kas vairumā gadījumu sasniedzama ar jau pieejamajiem BEM. Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas izsludinātajā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētā konkursa, faktiski pilotprojektu konkursa, ietvaros iegādāto BEM ekspluatācija sniedz iespēju izmantot jau pašu, Latvijas iedzīvotāju, pieredzi. Saskaņā ar SIA „Vides investīciju fonda”, konkursa projektu rezultātu apkopotāja, datiem, BEM Tesla Model S, kam Autonomija ir 420km, gadā vidēji nobraukuši 22,7 tūkst. km, savukārt BEM Nissan e-NV200, kam Autonomija ir daudz mazāka - 170km - vidēji gadā nobraukuši līdzīgu attālumu - 21,3 tūkst. km, turklāt, pārsniedzot Latvijas vieglo automobiļu gada vidējā nobraukuma rādītāju - apm. 16 tūkst. km. Ar BEM VW eUp! ir nobraukts vidēji gadā 13,5 tūkst. km, kas ir vairāk pat ar lielāku akumulatoru nokomplektētā, tātad ar lielāku Autonomiju, BMW i3 vidējo nobraukumu - 13 tūkst. km. Kā redzams, BEM gada nobraukums nav tieši atkarīgs no akumulatora ietilpības. Būtiski, ka Latvijā BEM lietotāji minētos gada nobraukumus sasnieguši uzlādes infrastruktūrai vēl tikai veidojoties, vairumā gadījumu izmantojot uzlādi no parastās elektrorozetes. Protams, ar atbilstošu uzlādes infrastruktūru, BEM ir izmantojami pat taksometru pakalpojumu sniegšanā. Tā, piem., Igaunijas elektrisko taksometru uzņēmuma BEM, kam pasē norādītā Autonomija mazāka par 200km, gadā nobrauc ap 70 tūkst. km.

Kamēr pieredze ir ierobežota un BEM tehnoloģija attīstās, lietotājus visā pasaulē iedrošina ar atbalstu. Latvijā pirmais būtiskākais atbalsts BEM bija atbrīvojums no ekspluatācijas (gada) nodokļa, ko sākot ar 2011.gadā izdevās noteikt pateicoties LR prezidenta, tolaik Vides ministra, Raimonda Vējoņa atbalstam. Šobrīd, apzinoties nepieciešamību attīstīt elektrisko transportlīdzekļu izmantošanu, atbalsts BEM pielietojumam noteikts LR tiesību aktos, t.sk., ar pašvaldību iniciatīvām: bezmaksas iebraukšana Jūrmalā, bezmaksas stāvvietas Liepājā, kā arī bezmaksas stāvvietas Rīgā no 2016.gada 1.jūlija.

 


Biedrības „Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrība” valdes priekšsēdētājs Arnis Bergs

http://nra.lv/viedokli/172231-elektromobili-starp-nezinasanu-un-faktiem.htm 

Mūsu kontakti

  • Rīga, S.Eizenšteina iela 6, Rīga, LV-1079
  • This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.
  • +371 67025766